Definify.com
Definition 2024
rubricaturus
rubricaturus
Latin
Participle
rubrīcātūrus m (feminine rubrīcātūra, neuter rubrīcātūrum); first/second declension
- This term needs a translation to English. Please help out and add a translation, then remove the text
{{rfdef}}.
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | rubrīcātūrus | rubrīcātūra | rubrīcātūrum | rubrīcātūrī | rubrīcātūrae | rubrīcātūra | |
| genitive | rubrīcātūrī | rubrīcātūrae | rubrīcātūrī | rubrīcātūrōrum | rubrīcātūrārum | rubrīcātūrōrum | |
| dative | rubrīcātūrō | rubrīcātūrō | rubrīcātūrīs | ||||
| accusative | rubrīcātūrum | rubrīcātūram | rubrīcātūrum | rubrīcātūrōs | rubrīcātūrās | rubrīcātūra | |
| ablative | rubrīcātūrō | rubrīcātūrā | rubrīcātūrō | rubrīcātūrīs | |||
| vocative | rubrīcātūre | rubrīcātūra | rubrīcātūrum | rubrīcātūrī | rubrīcātūrae | rubrīcātūra | |