Definify.com
Definition 2024
runīgums
runīgums
Latvian
Noun
runīgums m (1st declension)
- loquacity, talkativeness, verbosity
- mēs ne vienu reizi vien esam bijuši pārsteigti par itāliešu filmu varoņu runīgumu: rodas iespaids, ka viņi ber vārdus, ne brīdi neapklustot ― we have been more than once amazed by the verbosity of the heroes of Italian movies: one has the impression that they pour words, not being silent even for a moment
- Artūrs Filipsons mēdza gan klusēt un klausīties citu sarunās, gan atplaukt runīgumā, atmirdzēt sulīgā, neatvairāmā humorā ― Artūrs Filipsons was used both to be quient and listen to the talk of others, and to show loquacity and shine with (lit. in) a juicy, irresistible humor
Declension
Declension of runīgums (1st declension)
singular (vienskaitlis) | plural (daudzskaitlis) | |
---|---|---|
nominative (nominatīvs) | runīgums | — |
accusative (akuzatīvs) | runīgumu | — |
genitive (ģenitīvs) | runīguma | — |
dative (datīvs) | runīgumam | — |
instrumental (instrumentālis) | runīgumu | — |
locative (lokatīvs) | runīgumā | — |
vocative (vokatīvs) | runīgum | — |