Definify.com
Definition 2024
sceleraturus
sceleraturus
Latin
Participle
scelerātūrus m (feminine scelerātūra, neuter scelerātūrum); first/second declension
- about to defile
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | scelerātūrus | scelerātūra | scelerātūrum | scelerātūrī | scelerātūrae | scelerātūra | |
| genitive | scelerātūrī | scelerātūrae | scelerātūrī | scelerātūrōrum | scelerātūrārum | scelerātūrōrum | |
| dative | scelerātūrō | scelerātūrō | scelerātūrīs | ||||
| accusative | scelerātūrum | scelerātūram | scelerātūrum | scelerātūrōs | scelerātūrās | scelerātūra | |
| ablative | scelerātūrō | scelerātūrā | scelerātūrō | scelerātūrīs | |||
| vocative | scelerātūre | scelerātūra | scelerātūrum | scelerātūrī | scelerātūrae | scelerātūra | |