Definify.com
Definition 2024
senarius
senarius
Latin
Etymology
From sēnī.
Pronunciation
- (Classical) IPA(key): /seːˈnaː.ri.us/, [seːˈnaː.ri.ʊs]
Adjective
sēnārius m (feminine sēnāria, neuter sēnārium); first/second declension
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | sēnārius | sēnāria | sēnārium | sēnāriī | sēnāriae | sēnāria | |
| genitive | sēnāriī | sēnāriae | sēnāriī | sēnāriōrum | sēnāriārum | sēnāriōrum | |
| dative | sēnāriō | sēnāriō | sēnāriīs | ||||
| accusative | sēnārium | sēnāriam | sēnārium | sēnāriōs | sēnāriās | sēnāria | |
| ablative | sēnāriō | sēnāriā | sēnāriō | sēnāriīs | |||
| vocative | sēnārie | sēnāria | sēnārium | sēnāriī | sēnāriae | sēnāria | |
References
- senarius in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
- senarius in Charlton T. Lewis (1891) An Elementary Latin Dictionary, New York: Harper & Brothers
- Félix Gaffiot (1934), “senarius”, in Dictionnaire Illustré Latin-Français, Paris: Hachette.