Definify.com
Definition 2024
separatus
separatus
Latin
Participle
sēparātus m (feminine sēparāta, neuter sēparātum); first/second declension
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | sēparātus | sēparāta | sēparātum | sēparātī | sēparātae | sēparāta | |
| genitive | sēparātī | sēparātae | sēparātī | sēparātōrum | sēparātārum | sēparātōrum | |
| dative | sēparātō | sēparātō | sēparātīs | ||||
| accusative | sēparātum | sēparātam | sēparātum | sēparātōs | sēparātās | sēparāta | |
| ablative | sēparātō | sēparātā | sēparātō | sēparātīs | |||
| vocative | sēparāte | sēparāta | sēparātum | sēparātī | sēparātae | sēparāta | |
References
- separatus in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
- separatus in Charlton T. Lewis (1891) An Elementary Latin Dictionary, New York: Harper & Brothers
- SEPARATUS in Charles du Fresne du Cange’s Glossarium Mediæ et Infimæ Latinitatis (augmented edition, 1883–1887)
- Félix Gaffiot (1934), “separatus”, in Dictionnaire Illustré Latin-Français, Paris: Hachette.