Definify.com
Definition 2025
sermocinatus
sermocinatus
Latin
Participle
sermōcinātus m (feminine sermōcināta, neuter sermōcinātum); first/second declension
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | sermōcinātus | sermōcināta | sermōcinātum | sermōcinātī | sermōcinātae | sermōcināta | |
| genitive | sermōcinātī | sermōcinātae | sermōcinātī | sermōcinātōrum | sermōcinātārum | sermōcinātōrum | |
| dative | sermōcinātō | sermōcinātō | sermōcinātīs | ||||
| accusative | sermōcinātum | sermōcinātam | sermōcinātum | sermōcinātōs | sermōcinātās | sermōcināta | |
| ablative | sermōcinātō | sermōcinātā | sermōcinātō | sermōcinātīs | |||
| vocative | sermōcināte | sermōcināta | sermōcinātum | sermōcinātī | sermōcinātae | sermōcināta | |