Definify.com
Definition 2025
skava
skava
Old Swedish
Verb
skava
- to scrape
Conjugation
<div class="NavFrame" width: 100%;">
Conjugation of skava (strong)
| present | past | ||||
|---|---|---|---|---|---|
| infinitive | skava | — | |||
| participle | skavandi, -e | skavin | |||
| active voice | indicative | subjunctive | imperative | indicative | subjunctive |
| iæk | skaver | skavi, -e | — | skōf | skōvi, -e |
| þū | skaver | skavi, -e | skaf | skōft | skōvi, -e |
| han | skaver | skavi, -e | — | skōf | skōvi, -e |
| vīr | skavum, -om | skavum, -om | skavum, -om | skōvum, -om | skōvum, -om |
| īr | skavin | skavin | skavin | skōvin | skōvin |
| þēr | skava | skavin | — | skōvu, -o | skōvin |
| mediopassive voice | indicative | subjunctive | imperative | indicative | subjunctive |
| iæk | skafs | skavis, -es | — | skōfs | skōvis, -es |
| þū | skafs | skavis, -es | — | skōfts | skōvis, -es |
| han | skafs | skavis, -es | — | skōfs | skōvis, -es |
| vīr | skavums, -oms | skavums, -oms | — | skōvums, -oms | skōvums, -oms |
| īr | skavins | skavins | — | skōvins | skōvins |
| þēr | skavas | skavins | — | skōvus, -os | skōvins |
Descendants
- Swedish: skava
Swedish
Etymology
From Old Swedish skava, from Old Norse skafa, from Proto-Germanic *skabaną, from Proto-Indo-European *skabʰ- (“to scratch”).
Verb
skava (present skaver, preterite skavde, supine skavt, imperative skav)
- to rub, to scrape
- Mina skor skaver.
- My shoes are rubbing.
- den siste bullen, som bakas af det, som skafves från kanterna af baktråg
- the last bun, which is baked from that [dough], which is scraped from the edges of troughs
- Mina skor skaver.
Conjugation
Conjugation of skava
Related terms
- renskav
- skavning
- skoskav