Definify.com
Definition 2024
slita
slita
See also: slíta
Old Swedish
Verb
slīta
Conjugation
<div class="NavFrame" width: 100%;">
Conjugation of slīta (strong)
present | past | ||||
---|---|---|---|---|---|
infinitive | slīta | — | |||
participle | slītandi, -e | slitin | |||
active voice | indicative | subjunctive | imperative | indicative | subjunctive |
iæk | slīter | slīti, -e | — | slēt | sliti, -e |
þū | slīter | slīti, -e | slīt | slēst | sliti, -e |
han | slīter | slīti, -e | — | slēt | sliti, -e |
vīr | slītum, -om | slītum, -om | slītum, -om | slitum, -om | slitum, -om |
īr | slītin | slītin | slītin | slitin | slitin |
þēr | slīta | slītin | — | slitu, -o | slitin |
mediopassive voice | indicative | subjunctive | imperative | indicative | subjunctive |
iæk | slīts | slītis, -es | — | slēts | slitis, -es |
þū | slīts | slītis, -es | — | slēsts | slitis, -es |
han | slīts | slītis, -es | — | slēts | slitis, -es |
vīr | slītums, -oms | slītums, -oms | — | slitums, -oms | slitums, -oms |
īr | slītins | slītins | — | slitins | slitins |
þēr | slītas | slītins | — | slitus, -os | slitins |
Descendants
- Swedish: slita
Swedish
Pronunciation
Etymology
From Old Swedish slīta, from Old Norse slíta, from Proto-Germanic *slītaną, from Proto-Indo-European *slaid-, *sled-.
Verb
slita
Conjugation
Conjugation of slita