Definify.com
Definition 2024
solaturus
solaturus
Latin
Participle
sōlātūrus m (feminine sōlātūra, neuter sōlātūrum); first/second declension
- about to comfort
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | sōlātūrus | sōlātūra | sōlātūrum | sōlātūrī | sōlātūrae | sōlātūra | |
| genitive | sōlātūrī | sōlātūrae | sōlātūrī | sōlātūrōrum | sōlātūrārum | sōlātūrōrum | |
| dative | sōlātūrō | sōlātūrō | sōlātūrīs | ||||
| accusative | sōlātūrum | sōlātūram | sōlātūrum | sōlātūrōs | sōlātūrās | sōlātūra | |
| ablative | sōlātūrō | sōlātūrā | sōlātūrō | sōlātūrīs | |||
| vocative | sōlātūre | sōlātūra | sōlātūrum | sōlātūrī | sōlātūrae | sōlātūra | |
References
- SOLATURUS in Charles du Fresne du Cange’s Glossarium Mediæ et Infimæ Latinitatis (augmented edition, 1883–1887)