Definify.com
Definition 2024
sputatus
sputatus
Latin
Participle
spūtātus m (feminine spūtāta, neuter spūtātum); first/second declension
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | spūtātus | spūtāta | spūtātum | spūtātī | spūtātae | spūtāta | |
| genitive | spūtātī | spūtātae | spūtātī | spūtātōrum | spūtātārum | spūtātōrum | |
| dative | spūtātō | spūtātō | spūtātīs | ||||
| accusative | spūtātum | spūtātam | spūtātum | spūtātōs | spūtātās | spūtāta | |
| ablative | spūtātō | spūtātā | spūtātō | spūtātīs | |||
| vocative | spūtāte | spūtāta | spūtātum | spūtātī | spūtātae | spūtāta | |