Definify.com
Definition 2024
stabiliturus
stabiliturus
Latin
Participle
stabilītūrus m (feminine stabilītūra, neuter stabilītūrum); first/second declension
- about to stabilize
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | stabilītūrus | stabilītūra | stabilītūrum | stabilītūrī | stabilītūrae | stabilītūra | |
| genitive | stabilītūrī | stabilītūrae | stabilītūrī | stabilītūrōrum | stabilītūrārum | stabilītūrōrum | |
| dative | stabilītūrō | stabilītūrō | stabilītūrīs | ||||
| accusative | stabilītūrum | stabilītūram | stabilītūrum | stabilītūrōs | stabilītūrās | stabilītūra | |
| ablative | stabilītūrō | stabilītūrā | stabilītūrō | stabilītūrīs | |||
| vocative | stabilītūre | stabilītūra | stabilītūrum | stabilītūrī | stabilītūrae | stabilītūra | |