Definify.com
Definition 2024
staigņš
staigņš
See also: staigns
Latvian
Adjective
staigņš (def. staigņais, comp. staigņāks, sup. visstaigņākais; adv. staigņi)
Declension
indefinite declension (nenoteiktā galotne) of staigņš
| masculine (vīriešu dzimte) | feminine (sieviešu dzimte) | ||||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
| singular (vienskaitlis) |
plural (daudzskaitlis) |
singular (vienskaitlis) |
plural (daudzskaitlis) |
||||||
| nominative (nominatīvs) | staigņš | staigņi | staigņa | staigņas | |||||
| accusative (akuzatīvs) | staigņu | staigņus | staigņu | staigņas | |||||
| genitive (ģenitīvs) | staigņa | staigņu | staigņas | staigņu | |||||
| dative (datīvs) | staigņam | staigņiem | staigņai | staigņām | |||||
| instrumental (instrumentālis) | staigņu | staigņiem | staigņu | staigņām | |||||
| locative (lokatīvs) | staigņā | staigņos | staigņā | staigņās | |||||
| vocative (vokatīvs) | — | — | — | — | |||||