Definify.com
Definition 2024
stipitatus
stipitatus
Latin
Adjective
stīpitātus m (feminine stīpitāta, neuter stīpitātum); first/second declension
Declension
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | stīpitātus | stīpitāta | stīpitātum | stīpitātī | stīpitātae | stīpitāta | |
| genitive | stīpitātī | stīpitātae | stīpitātī | stīpitātōrum | stīpitātārum | stīpitātōrum | |
| dative | stīpitātō | stīpitātō | stīpitātīs | ||||
| accusative | stīpitātum | stīpitātam | stīpitātum | stīpitātōs | stīpitātās | stīpitāta | |
| ablative | stīpitātō | stīpitātā | stīpitātō | stīpitātīs | |||
| vocative | stīpitāte | stīpitāta | stīpitātum | stīpitātī | stīpitātae | stīpitāta | |
Derived terms
- brevistīpitātus
- longistīpitātus
- tenuistīpitātus
Descendants
- English: stipitate