Definify.com
Definition 2024
stracian
stracian
Old English
Verb
strācian
- to stroke
Conjugation
Conjugation of strācian (weak class 2)
| infinitive | strācian | tō strācianne |
|---|---|---|
| indicative | present | past |
| 1st-person singular | strācie strāciġe |
strācode |
| 2nd-person singular | strācast | strācodest |
| 3rd-person singular | strācaþ | strācode |
| plural | strāciaþ strāciġaþ |
strācodon |
| subjunctive | present | past |
| singular | strācie strāciġe |
strācode |
| plural | strācien strāciġen |
strācoden |
| imperative | ||
| singular | strāca | |
| plural | strāciaþ strāciġaþ |
|
| participle | present | past |
| strāciende strāciġende |
(ġe)strācod | |
Descendants
- English: stroke