Definify.com
Definition 2024
superventurus
superventurus
Latin
Participle
superventūrus m (feminine superventūra, neuter superventūrum); first/second declension
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | superventūrus | superventūra | superventūrum | superventūrī | superventūrae | superventūra | |
| genitive | superventūrī | superventūrae | superventūrī | superventūrōrum | superventūrārum | superventūrōrum | |
| dative | superventūrō | superventūrō | superventūrīs | ||||
| accusative | superventūrum | superventūram | superventūrum | superventūrōs | superventūrās | superventūra | |
| ablative | superventūrō | superventūrā | superventūrō | superventūrīs | |||
| vocative | superventūre | superventūra | superventūrum | superventūrī | superventūrae | superventūra | |