Definify.com
Definition 2024
supplantatus
supplantatus
Latin
Participle
supplantātus m (feminine supplantāta, neuter supplantātum); first/second declension
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | supplantātus | supplantāta | supplantātum | supplantātī | supplantātae | supplantāta | |
| genitive | supplantātī | supplantātae | supplantātī | supplantātōrum | supplantātārum | supplantātōrum | |
| dative | supplantātō | supplantātō | supplantātīs | ||||
| accusative | supplantātum | supplantātam | supplantātum | supplantātōs | supplantātās | supplantāta | |
| ablative | supplantātō | supplantātā | supplantātō | supplantātīs | |||
| vocative | supplantāte | supplantāta | supplantātum | supplantātī | supplantātae | supplantāta | |