Definify.com
Definition 2024
tardatus
tardatus
Latin
Participle
tardātus m (feminine tardāta, neuter tardātum); first/second declension
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | tardātus | tardāta | tardātum | tardātī | tardātae | tardāta | |
| genitive | tardātī | tardātae | tardātī | tardātōrum | tardātārum | tardātōrum | |
| dative | tardātō | tardātō | tardātīs | ||||
| accusative | tardātum | tardātam | tardātum | tardātōs | tardātās | tardāta | |
| ablative | tardātō | tardātā | tardātō | tardātīs | |||
| vocative | tardāte | tardāta | tardātum | tardātī | tardātae | tardāta | |