Definify.com
Definition 2024
tentatus
tentatus
Latin
Participle
tentātus m (feminine tentāta, neuter tentātum); first/second declension
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | tentātus | tentāta | tentātum | tentātī | tentātae | tentāta | |
| genitive | tentātī | tentātae | tentātī | tentātōrum | tentātārum | tentātōrum | |
| dative | tentātō | tentātō | tentātīs | ||||
| accusative | tentātum | tentātam | tentātum | tentātōs | tentātās | tentāta | |
| ablative | tentātō | tentātā | tentātō | tentātīs | |||
| vocative | tentāte | tentāta | tentātum | tentātī | tentātae | tentāta | |