Definify.com
Definition 2024
toleratus
toleratus
Latin
Participle
tolerātus m (feminine tolerāta, neuter tolerātum); first/second declension
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | tolerātus | tolerāta | tolerātum | tolerātī | tolerātae | tolerāta | |
| genitive | tolerātī | tolerātae | tolerātī | tolerātōrum | tolerātārum | tolerātōrum | |
| dative | tolerātō | tolerātō | tolerātīs | ||||
| accusative | tolerātum | tolerātam | tolerātum | tolerātōs | tolerātās | tolerāta | |
| ablative | tolerātō | tolerātā | tolerātō | tolerātīs | |||
| vocative | tolerāte | tolerāta | tolerātum | tolerātī | tolerātae | tolerāta | |
References
- toleratus in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
- Félix Gaffiot (1934), “toleratus”, in Dictionnaire Illustré Latin-Français, Paris: Hachette.