Definify.com
Definition 2024
tranaturus
tranaturus
Latin
Participle
trānātūrus m (feminine trānātūra, neuter trānātūrum); first/second declension
- about to permeate
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | trānātūrus | trānātūra | trānātūrum | trānātūrī | trānātūrae | trānātūra | |
| genitive | trānātūrī | trānātūrae | trānātūrī | trānātūrōrum | trānātūrārum | trānātūrōrum | |
| dative | trānātūrō | trānātūrō | trānātūrīs | ||||
| accusative | trānātūrum | trānātūram | trānātūrum | trānātūrōs | trānātūrās | trānātūra | |
| ablative | trānātūrō | trānātūrā | trānātūrō | trānātūrīs | |||
| vocative | trānātūre | trānātūra | trānātūrum | trānātūrī | trānātūrae | trānātūra | |