Definify.com
Definition 2025
tranatus
tranatus
Latin
Participle
trānātus m (feminine trānāta, neuter trānātum); first/second declension
- oermeated
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | trānātus | trānāta | trānātum | trānātī | trānātae | trānāta | |
| genitive | trānātī | trānātae | trānātī | trānātōrum | trānātārum | trānātōrum | |
| dative | trānātō | trānātō | trānātīs | ||||
| accusative | trānātum | trānātam | trānātum | trānātōs | trānātās | trānāta | |
| ablative | trānātō | trānātā | trānātō | trānātīs | |||
| vocative | trānāte | trānāta | trānātum | trānātī | trānātae | trānāta | |