Definify.com
Definition 2024
tranquillaturus
tranquillaturus
Latin
Participle
tranquillātūrus m (feminine tranquillātūra, neuter tranquillātūrum); first/second declension
- This term needs a translation to English. Please help out and add a translation, then remove the text
{{rfdef}}.
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | tranquillātūrus | tranquillātūra | tranquillātūrum | tranquillātūrī | tranquillātūrae | tranquillātūra | |
| genitive | tranquillātūrī | tranquillātūrae | tranquillātūrī | tranquillātūrōrum | tranquillātūrārum | tranquillātūrōrum | |
| dative | tranquillātūrō | tranquillātūrō | tranquillātūrīs | ||||
| accusative | tranquillātūrum | tranquillātūram | tranquillātūrum | tranquillātūrōs | tranquillātūrās | tranquillātūra | |
| ablative | tranquillātūrō | tranquillātūrā | tranquillātūrō | tranquillātūrīs | |||
| vocative | tranquillātūre | tranquillātūra | tranquillātūrum | tranquillātūrī | tranquillātūrae | tranquillātūra | |