Definify.com
Definition 2024
transcidens
transcidens
Latin
Participle
trānscīdēns m, f, n (genitive trānscīdentis); third declension
- This term needs a translation to English. Please help out and add a translation, then remove the text
{{rfdef}}.
Inflection
Third declension.
| Number | Singular | Plural | |||
|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masc./Fem. | Neuter | Masc./Fem. | Neuter | |
| nominative | trānscīdēns | trānscīdentēs | trānscīdentia | ||
| genitive | trānscīdentis | trānscīdentium | |||
| dative | trānscīdentī | trānscīdentibus | |||
| accusative | trānscīdentem | trānscīdēns | trānscīdentēs | trānscīdentia | |
| ablative | trānscīdente, trānscīdentī1 | trānscīdentibus | |||
| vocative | trānscīdēns | trānscīdentēs | trānscīdentia | ||
1When used purely as an adjective.