Definify.com
Definition 2024
tribulaturus
tribulaturus
Latin
Participle
tribulātūrus m (feminine tribulātūra, neuter tribulātūrum); first/second declension
- This term needs a translation to English. Please help out and add a translation, then remove the text
{{rfdef}}.
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | tribulātūrus | tribulātūra | tribulātūrum | tribulātūrī | tribulātūrae | tribulātūra | |
| genitive | tribulātūrī | tribulātūrae | tribulātūrī | tribulātūrōrum | tribulātūrārum | tribulātūrōrum | |
| dative | tribulātūrō | tribulātūrō | tribulātūrīs | ||||
| accusative | tribulātūrum | tribulātūram | tribulātūrum | tribulātūrōs | tribulātūrās | tribulātūra | |
| ablative | tribulātūrō | tribulātūrā | tribulātūrō | tribulātūrīs | |||
| vocative | tribulātūre | tribulātūra | tribulātūrum | tribulātūrī | tribulātūrae | tribulātūra | |