Definify.com
Definition 2025
tricenarius
tricenarius
Latin
Adjective
trīcēnārius m (feminine trīcēnāria, neuter trīcēnārium); first/second declension
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | trīcēnārius | trīcēnāria | trīcēnārium | trīcēnāriī | trīcēnāriae | trīcēnāria | |
| genitive | trīcēnāriī | trīcēnāriae | trīcēnāriī | trīcēnāriōrum | trīcēnāriārum | trīcēnāriōrum | |
| dative | trīcēnāriō | trīcēnāriō | trīcēnāriīs | ||||
| accusative | trīcēnārium | trīcēnāriam | trīcēnārium | trīcēnāriōs | trīcēnāriās | trīcēnāria | |
| ablative | trīcēnāriō | trīcēnāriā | trīcēnāriō | trīcēnāriīs | |||
| vocative | trīcēnārie | trīcēnāria | trīcēnārium | trīcēnāriī | trīcēnāriae | trīcēnāria | |
References
- tricenarius in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
- Félix Gaffiot (1934), “tricenarius”, in Dictionnaire Illustré Latin-Français, Paris: Hachette.