Definify.com
Definition 2024
trisetus
trisetus
Latin
Adjective
trisētus m (feminine trisēta, neuter trisētum); first/second declension
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | trisētus | trisēta | trisētum | trisētī | trisētae | trisēta | |
| genitive | trisētī | trisētae | trisētī | trisētōrum | trisētārum | trisētōrum | |
| dative | trisētō | trisētō | trisētīs | ||||
| accusative | trisētum | trisētam | trisētum | trisētōs | trisētās | trisēta | |
| ablative | trisētō | trisētā | trisētō | trisētīs | |||
| vocative | trisēte | trisēta | trisētum | trisētī | trisētae | trisēta | |
Usage notes
- Used almost exclusively as a taxonomic epithet.