Definify.com
Definition 2024
ureticus
ureticus
Latin
Adjective
ūrēticus m (feminine ūrētica, neuter ūrēticum); first/second declension
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | ūrēticus | ūrētica | ūrēticum | ūrēticī | ūrēticae | ūrētica | |
| genitive | ūrēticī | ūrēticae | ūrēticī | ūrēticōrum | ūrēticārum | ūrēticōrum | |
| dative | ūrēticō | ūrēticō | ūrēticīs | ||||
| accusative | ūrēticum | ūrēticam | ūrēticum | ūrēticōs | ūrēticās | ūrētica | |
| ablative | ūrēticō | ūrēticā | ūrēticō | ūrēticīs | |||
| vocative | ūrētice | ūrētica | ūrēticum | ūrēticī | ūrēticae | ūrētica | |
References
- ureticus in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
- Félix Gaffiot (1934), “ureticus”, in Dictionnaire Illustré Latin-Français, Paris: Hachette.