Definify.com
Definition 2024
urinaturus
urinaturus
Latin
Participle
ūrīnātūrus m (feminine ūrīnātūra, neuter ūrīnātūrum); first/second declension
- about to dive
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | ūrīnātūrus | ūrīnātūra | ūrīnātūrum | ūrīnātūrī | ūrīnātūrae | ūrīnātūra | |
| genitive | ūrīnātūrī | ūrīnātūrae | ūrīnātūrī | ūrīnātūrōrum | ūrīnātūrārum | ūrīnātūrōrum | |
| dative | ūrīnātūrō | ūrīnātūrō | ūrīnātūrīs | ||||
| accusative | ūrīnātūrum | ūrīnātūram | ūrīnātūrum | ūrīnātūrōs | ūrīnātūrās | ūrīnātūra | |
| ablative | ūrīnātūrō | ūrīnātūrā | ūrīnātūrō | ūrīnātūrīs | |||
| vocative | ūrīnātūre | ūrīnātūra | ūrīnātūrum | ūrīnātūrī | ūrīnātūrae | ūrīnātūra | |