Definify.com
Definition 2024
valedicturus
valedicturus
Latin
Participle
valedictūrus m (feminine valedictūra, neuter valedictūrum); first/second declension
- about to bid farewell
- about to give a valediction
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | valedictūrus | valedictūra | valedictūrum | valedictūrī | valedictūrae | valedictūra | |
| genitive | valedictūrī | valedictūrae | valedictūrī | valedictūrōrum | valedictūrārum | valedictūrōrum | |
| dative | valedictūrō | valedictūrō | valedictūrīs | ||||
| accusative | valedictūrum | valedictūram | valedictūrum | valedictūrōs | valedictūrās | valedictūra | |
| ablative | valedictūrō | valedictūrā | valedictūrō | valedictūrīs | |||
| vocative | valedictūre | valedictūra | valedictūrum | valedictūrī | valedictūrae | valedictūra | |