Definify.com
Definition 2024
valiturus
valiturus
Latin
Participle
valitūrus m (feminine valitūra, neuter valitūrum); first/second declension
- about to strengthen
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | valitūrus | valitūra | valitūrum | valitūrī | valitūrae | valitūra | |
| genitive | valitūrī | valitūrae | valitūrī | valitūrōrum | valitūrārum | valitūrōrum | |
| dative | valitūrō | valitūrō | valitūrīs | ||||
| accusative | valitūrum | valitūram | valitūrum | valitūrōs | valitūrās | valitūra | |
| ablative | valitūrō | valitūrā | valitūrō | valitūrīs | |||
| vocative | valitūre | valitūra | valitūrum | valitūrī | valitūrae | valitūra | |