Definify.com
Definition 2025
vastaturus
vastaturus
Latin
Participle
vastātūrus m (feminine vastātūra, neuter vastātūrum); first/second declension
- about to devastate
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | vastātūrus | vastātūra | vastātūrum | vastātūrī | vastātūrae | vastātūra | |
| genitive | vastātūrī | vastātūrae | vastātūrī | vastātūrōrum | vastātūrārum | vastātūrōrum | |
| dative | vastātūrō | vastātūrō | vastātūrīs | ||||
| accusative | vastātūrum | vastātūram | vastātūrum | vastātūrōs | vastātūrās | vastātūra | |
| ablative | vastātūrō | vastātūrā | vastātūrō | vastātūrīs | |||
| vocative | vastātūre | vastātūra | vastātūrum | vastātūrī | vastātūrae | vastātūra | |