Definify.com

Definition 2024

vaticinor

vaticinor

Latin

Verb

vāticinor ‎(present infinitive vāticinārī, perfect active vāticinātus sum); first conjugation, deponent

  1. I prophesy, foretell.
  2. (figuratively) I sing, celebrate (as a poet).
  3. (figuratively) I rave, rant, spout foolishness.

Inflection

   Conjugation of vaticinor (first conjugation, deponent)
indicative singular plural
first second third first second third
active present vāticinor vāticināris, vāticināre vāticinātur vāticināmur vāticināminī vāticinantur
imperfect vāticinābar vāticinābāris, vāticinābāre vāticinābātur vāticinābāmur vāticinābāminī vāticinābantur
future vāticinābor vāticināberis, vāticinābere vāticinābitur vāticinābimur vāticinābiminī vāticinābuntur
perfect vāticinātus + present active indicative of sum
pluperfect vāticinātus + imperfect active indicative of sum
future perfect vāticinātus + future active indicative of sum
subjunctive singular plural
first second third first second third
active present vāticiner vāticinēris, vāticinēre vāticinētur vāticinēmur vāticinēminī vāticinentur
imperfect vāticinārer vāticinārēris, vāticinārēre vāticinārētur vāticinārēmur vāticinārēminī vāticinārentur
perfect vāticinātus + present active subjunctive of sum
pluperfect vāticinātus + imperfect active subjunctive of sum
imperative singular plural
first second third first second third
active present — vāticināre — — vāticināminī —
future — vāticinātor vāticinātor — — vāticinantor
non-finite forms active passive
present perfect future present perfect future
infinitives vāticinārī vāticinātus esse vāticinātūrus esse — — —
participles vāticināns vāticinātus vāticinātūrus — — vāticinandus
verbal nouns gerund supine
nominative genitive dative/ablative accusative accusative ablative
vāticinārī vāticinandī vāticinandō vāticinandum vāticinātum vāticinātū

Derived terms

Related terms

Descendants

References

Etymology

From vātēs ‎(“soothsayer, prophet”).

Pronunciation

Similar Results