Definify.com
Definition 2024
venatus
venatus
Latin
Participle
vēnātus m (feminine vēnāta, neuter vēnātum); first/second declension
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | vēnātus | vēnāta | vēnātum | vēnātī | vēnātae | vēnāta | |
| genitive | vēnātī | vēnātae | vēnātī | vēnātōrum | vēnātārum | vēnātōrum | |
| dative | vēnātō | vēnātō | vēnātīs | ||||
| accusative | vēnātum | vēnātam | vēnātum | vēnātōs | vēnātās | vēnāta | |
| ablative | vēnātō | vēnātā | vēnātō | vēnātīs | |||
| vocative | vēnāte | vēnāta | vēnātum | vēnātī | vēnātae | vēnāta | |
Noun
vēnātus m (genitive vēnātūs); fourth declension
Inflection
Fourth declension.
| Case | Singular | Plural |
|---|---|---|
| nominative | vēnātus | vēnātūs |
| genitive | vēnātūs | vēnātuum |
| dative | vēnātuī | vēnātibus |
| accusative | vēnātum | vēnātūs |
| ablative | vēnātū | vēnātibus |
| vocative | vēnātus | vēnātūs |
Derived terms
Descendants
References
- venatus in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
- venatus in Charlton T. Lewis (1891) An Elementary Latin Dictionary, New York: Harper & Brothers
- VENATUS in Charles du Fresne du Cange’s Glossarium Mediæ et Infimæ Latinitatis (augmented edition, 1883–1887)
- Félix Gaffiot (1934), “venatus”, in Dictionnaire Illustré Latin-Français, Paris: Hachette.