Definify.com
Definition 2024
vendens
vendens
Latin
Participle
vēndēns m, f, n (genitive vēndentis); third declension
Inflection
Third declension.
| Number | Singular | Plural | |||
|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masc./Fem. | Neuter | Masc./Fem. | Neuter | |
| nominative | vēndēns | vēndentēs | vēndentia | ||
| genitive | vēndentis | vēndentium | |||
| dative | vēndentī | vēndentibus | |||
| accusative | vēndentem | vēndēns | vēndentēs | vēndentia | |
| ablative | vēndentī | vēndentibus | |||
| vocative | vēndēns | vēndentēs | vēndentia | ||