Definify.com
Definition 2024
vinculaturus
vinculaturus
Latin
Participle
vinculātūrus m (feminine vinculātūra, neuter vinculātūrum); first/second declension
- This term needs a translation to English. Please help out and add a translation, then remove the text
{{rfdef}}.
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | vinculātūrus | vinculātūra | vinculātūrum | vinculātūrī | vinculātūrae | vinculātūra | |
| genitive | vinculātūrī | vinculātūrae | vinculātūrī | vinculātūrōrum | vinculātūrārum | vinculātūrōrum | |
| dative | vinculātūrō | vinculātūrō | vinculātūrīs | ||||
| accusative | vinculātūrum | vinculātūram | vinculātūrum | vinculātūrōs | vinculātūrās | vinculātūra | |
| ablative | vinculātūrō | vinculātūrā | vinculātūrō | vinculātūrīs | |||
| vocative | vinculātūre | vinculātūra | vinculātūrum | vinculātūrī | vinculātūrae | vinculātūra | |