Definify.com
Definition 2025
vocitaturus
vocitaturus
Latin
Participle
vocitātūrus m (feminine vocitātūra, neuter vocitātūrum); first/second declension
- about to call
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | vocitātūrus | vocitātūra | vocitātūrum | vocitātūrī | vocitātūrae | vocitātūra | |
| genitive | vocitātūrī | vocitātūrae | vocitātūrī | vocitātūrōrum | vocitātūrārum | vocitātūrōrum | |
| dative | vocitātūrō | vocitātūrō | vocitātūrīs | ||||
| accusative | vocitātūrum | vocitātūram | vocitātūrum | vocitātūrōs | vocitātūrās | vocitātūra | |
| ablative | vocitātūrō | vocitātūrā | vocitātūrō | vocitātūrīs | |||
| vocative | vocitātūre | vocitātūra | vocitātūrum | vocitātūrī | vocitātūrae | vocitātūra | |