Definify.com
Definition 2024
zelotypus
zelotypus
Latin
Adjective
zēlotypus m (feminine zēlotypa, neuter zēlotypum); first/second declension
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | zēlotypus | zēlotypa | zēlotypum | zēlotypī | zēlotypae | zēlotypa | |
| genitive | zēlotypī | zēlotypae | zēlotypī | zēlotypōrum | zēlotypārum | zēlotypōrum | |
| dative | zēlotypō | zēlotypō | zēlotypīs | ||||
| accusative | zēlotypum | zēlotypam | zēlotypum | zēlotypōs | zēlotypās | zēlotypa | |
| ablative | zēlotypō | zēlotypā | zēlotypō | zēlotypīs | |||
| vocative | zēlotype | zēlotypa | zēlotypum | zēlotypī | zēlotypae | zēlotypa | |
- comparative: zēlotypior, superlative: zēlotypissimus
Etymology 2
Noun
zēlotypus m (genitive zēlotypī); second declension
Inflection
Second declension.
| Case | Singular | Plural |
|---|---|---|
| nominative | zēlotypus | zēlotypī |
| genitive | zēlotypī | zēlotypōrum |
| dative | zēlotypō | zēlotypīs |
| accusative | zēlotypum | zēlotypōs |
| ablative | zēlotypō | zēlotypīs |
| vocative | zēlotype | zēlotypī |
Derived terms
Related terms
References
- zelotypus in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
- zelotypus in Charlton T. Lewis (1891) An Elementary Latin Dictionary, New York: Harper & Brothers
- Félix Gaffiot (1934), “zelotypus”, in Dictionnaire Illustré Latin-Français, Paris: Hachette.