Definify.com
Definition 2024
īgns
īgns
See also: IGNs
Latvian
Adjective
īgns (def. īgnais, comp. īgnāks, sup. visīgnākais; adv. īgni)
- morose, gloomy, sullen, surly, somewhat angry (who behaves in an unfriendly, unpleasant way, who is dissatisfied with something)
- būt vienmēr īgnam ― to be always sullen
- Andrejs bija kļuvis īgns un rupjš ― Andrejs had become surly and rude
- which shows or reveals such feelings
- īgns skatiens ― surly look, petulant frown
- runāt īgnā balsī ― to speak in, with a surly, indignant voice
Declension
indefinite declension (nenoteiktā galotne) of īgns
masculine (vīriešu dzimte) | feminine (sieviešu dzimte) | ||||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
singular (vienskaitlis) |
plural (daudzskaitlis) |
singular (vienskaitlis) |
plural (daudzskaitlis) |
||||||
nominative (nominatīvs) | īgns | īgni | īgna | īgnas | |||||
accusative (akuzatīvs) | īgnu | īgnus | īgnu | īgnas | |||||
genitive (ģenitīvs) | īgna | īgnu | īgnas | īgnu | |||||
dative (datīvs) | īgnam | īgniem | īgnai | īgnām | |||||
instrumental (instrumentālis) | īgnu | īgniem | īgnu | īgnām | |||||
locative (lokatīvs) | īgnā | īgnos | īgnā | īgnās | |||||
vocative (vokatīvs) | — | — | — | — | |||||
Related terms
References
- ↑ Karulis, Konstantīns (1992), “īgt”, in Latviešu Etimoloģijas Vārdnīca (in Latvian), Rīga: AVOTS, ISBN 9984-700-12-7