Definify.com
Definition 2025
отстающий
отстающий
Russian
Participle
отстаю́щий • (otstajúščij)
- present active imperfective participle of отстава́ть (otstavátʹ)
Declension
Declension of отстаю́щий (no short forms)
| masculine | neuter | feminine | plural | ||
|---|---|---|---|---|---|
| nominative | отстаю́щий otstajúščij |
отстаю́щее otstajúščeje |
отстаю́щая otstajúščaja |
отстаю́щие otstajúščije |
|
| genitive | отстаю́щего otstajúščevo |
отстаю́щей otstajúščej |
отстаю́щих otstajúščix |
||
| dative | отстаю́щему otstajúščemu |
отстаю́щей otstajúščej |
отстаю́щим otstajúščim |
||
| accusative | animate | отстаю́щего otstajúščevo |
отстаю́щее otstajúščeje |
отстаю́щую otstajúščuju |
отстаю́щих otstajúščix |
| inanimate | отстаю́щий otstajúščij |
отстаю́щие otstajúščije |
|||
| instrumental | отстаю́щим otstajúščim |
отстаю́щей, отстаю́щею otstajúščej, otstajúščeju |
отстаю́щими otstajúščimi |
||
| prepositional | отстаю́щем otstajúščem |
отстаю́щей otstajúščej |
отстаю́щих otstajúščix |
||