Definify.com
Definition 2024
مبارك
مبارك
See also: مبارک
Arabic
Pronunciation
- IPA(key): [muˈbaːrak]
Adjective
مُبَارَك • (mubārak) (feminine مُبَارَكَة (mubāraka), masculine plural مُبَارَكُون (mubārakūn))
Declension
Declension of adjective مُبَارَك (mubārak)
Singular | Masculine | Feminine | ||
---|---|---|---|---|
basic singular triptote | singular triptote in ـَة (-a) | |||
Indefinite | Definite | Indefinite | Definite | |
Informal | مُبَارَك mubārak |
الْمُبَارَك al-mubārak |
مُبَارَكَة mubāraka |
الْمُبَارَكَة al-mubāraka |
Nominative | مُبَارَكٌ mubārakun |
الْمُبَارَكُ al-mubāraku |
مُبَارَكَةٌ mubārakatun |
الْمُبَارَكَةُ al-mubārakatu |
Accusative | مُبَارَكًا mubārakan |
الْمُبَارَكَ al-mubāraka |
مُبَارَكَةً mubārakatan |
الْمُبَارَكَةَ al-mubārakata |
Genitive | مُبَارَكٍ mubārakin |
الْمُبَارَكِ al-mubāraki |
مُبَارَكَةٍ mubārakatin |
الْمُبَارَكَةِ al-mubārakati |
Dual | Masculine | Feminine | ||
Indefinite | Definite | Indefinite | Definite | |
Informal | مُبَارَكَيْن mubārakayn |
الْمُبَارَكَيْن al-mubārakayn |
مُبَارَكَتَيْن mubārakatayn |
الْمُبَارَكَتَيْن al-mubārakatayn |
Nominative | مُبَارَكَانِ mubārakāni |
الْمُبَارَكَانِ al-mubārakāni |
مُبَارَكَتَانِ mubārakatāni |
الْمُبَارَكَتَانِ al-mubārakatāni |
Accusative | مُبَارَكَيْنِ mubārakayni |
الْمُبَارَكَيْنِ al-mubārakayni |
مُبَارَكَتَيْنِ mubārakatayni |
الْمُبَارَكَتَيْنِ al-mubārakatayni |
Genitive | مُبَارَكَيْنِ mubārakayni |
الْمُبَارَكَيْنِ al-mubārakayni |
مُبَارَكَتَيْنِ mubārakatayni |
الْمُبَارَكَتَيْنِ al-mubārakatayni |
Plural | Masculine | Feminine | ||
sound masculine plural | sound feminine plural | |||
Indefinite | Definite | Indefinite | Definite | |
Informal | مُبَارَكِين mubārakīn |
الْمُبَارَكِين al-mubārakīn |
مُبَارَكَات mubārakāt |
الْمُبَارَكَات al-mubārakāt |
Nominative | مُبَارَكُونَ mubārakūna |
الْمُبَارَكُونَ al-mubārakūna |
مُبَارَكَاتٌ mubārakātun |
الْمُبَارَكَاتُ al-mubārakātu |
Accusative | مُبَارَكِينَ mubārakīna |
الْمُبَارَكِينَ al-mubārakīna |
مُبَارَكَاتٍ mubārakātin |
الْمُبَارَكَاتِ al-mubārakāti |
Genitive | مُبَارَكِينَ mubārakīna |
الْمُبَارَكِينَ al-mubārakīna |
مُبَارَكَاتٍ mubārakātin |
الْمُبَارَكَاتِ al-mubārakāti |
Interjection
مُبَارَك • (mubārak)
Etymology 2
Derived from the active participle of بَارَكَ (bāraka, “to bless”), from the root ب ر ك (b-r-k).
Noun
مُبَارِك • (mubārik) m
- blessed person, blesser
- well-wisher
Declension
Declension of noun مُبَارِك (mubārik)
Singular | basic singular triptote | ||
---|---|---|---|
Indefinite | Definite | Construct | |
Informal | مُبَارِك mubārik |
الْمُبَارِك al-mubārik |
مُبَارِك mubārik |
Nominative | مُبَارِكٌ mubārikun |
الْمُبَارِكُ al-mubāriku |
مُبَارِكُ mubāriku |
Accusative | مُبَارِكًا mubārikan |
الْمُبَارِكَ al-mubārika |
مُبَارِكَ mubārika |
Genitive | مُبَارِكٍ mubārikin |
الْمُبَارِكِ al-mubāriki |
مُبَارِكِ mubāriki |