Definify.com
Definition 2024
نافر
نافر
Arabic
Verb
نَافَرَ • (nāfara) III, non-past يُنَافِرُ (yunāfiru)
- to avoid, to keep away, to have an aversion
- to contradict, to be incompatible
Conjugation
Conjugation of
نَافَرَ
(form-III sound) verbal nouns المَصَادِر |
مُنَافَرَة or نِفَار
munāfara or nifār |
|||||||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
active participle اِسْم الفَاعِل |
مُنَافِر
munāfir |
|||||||||||
passive participle اِسْم المَفْعُول |
مُنَافَر
munāfar |
|||||||||||
active voice الفِعْل المَعْلُوم | ||||||||||||
singular المُفْرَد |
dual المُثَنَّى |
plural الجَمْع |
||||||||||
1st person المُتَكَلِّم |
2nd person المُخَاطَب |
3rd person الغَائِب |
2nd person المُخَاطَب |
3rd person الغَائِب |
1st person المُتَكَلِّم |
2nd person المُخَاطَب |
3rd person الغَائِب |
|||||
past (perfect) indicative المَاضِي |
m |
nāfartu |
nāfarta |
نَافَرَ
nāfara |
نَافَرْتُمَا
nāfartumā |
نَافَرَا
nāfarā |
nāfarnā |
nāfartum |
nāfarū |
|||
f |
nāfarti |
nāfarat |
نَافَرَتَا
nāfaratā |
nāfartunna |
nāfarna |
|||||||
non-past (imperfect) indicative المُضَارِع |
m |
ʾunāfiru |
tunāfiru |
yunāfiru |
تُنَافِرَانِ
tunāfirāni |
يُنَافِرَانِ
yunāfirāni |
nunāfiru |
tunāfirūna |
yunāfirūna |
|||
f |
tunāfirīna |
tunāfiru |
تُنَافِرَانِ
tunāfirāni |
tunāfirna |
yunāfirna |
|||||||
subjunctive المُضَارِع المَنْصُوب |
m |
ʾunāfira |
tunāfira |
yunāfira |
تُنَافِرَا
tunāfirā |
يُنَافِرَا
yunāfirā |
nunāfira |
tunāfirū |
yunāfirū |
|||
f |
tunāfirī |
tunāfira |
تُنَافِرَا
tunāfirā |
tunāfirna |
yunāfirna |
|||||||
jussive المُضَارِع المَجْزُوم |
m |
ʾunāfir |
tunāfir |
yunāfir |
تُنَافِرَا
tunāfirā |
يُنَافِرَا
yunāfirā |
nunāfir |
tunāfirū |
yunāfirū |
|||
f |
tunāfirī |
tunāfir |
تُنَافِرَا
tunāfirā |
tunāfirna |
yunāfirna |
|||||||
imperative الأَمْر |
m | نَافِرْ
nāfir |
نَافِرَا
nāfirā |
nāfirū |
||||||||
f |
nāfirī |
nāfirna |
||||||||||
passive voice الفِعْل المَجْهُول | ||||||||||||
singular المُفْرَد |
dual المُثَنَّى |
plural الجَمْع |
||||||||||
1st person المُتَكَلِّم |
2nd person المُخَاطَب |
3rd person الغَائِب |
2nd person المُخَاطَب |
3rd person الغَائِب |
1st person المُتَكَلِّم |
2nd person المُخَاطَب |
3rd person الغَائِب |
|||||
past (perfect) indicative المَاضِي |
m |
nūfirtu |
nūfirta |
nūfira |
نُوفِرْتُمَا
nūfirtumā |
نُوفِرَا
nūfirā |
nūfirnā |
nūfirtum |
nūfirū |
|||
f |
nūfirti |
nūfirat |
نُوفِرَتَا
nūfiratā |
nūfirtunna |
nūfirna |
|||||||
non-past (imperfect) indicative المُضَارِع |
m |
ʾunāfaru |
tunāfaru |
yunāfaru |
تُنَافَرَانِ
tunāfarāni |
يُنَافَرَانِ
yunāfarāni |
nunāfaru |
tunāfarūna |
yunāfarūna |
|||
f |
tunāfarīna |
tunāfaru |
تُنَافَرَانِ
tunāfarāni |
tunāfarna |
yunāfarna |
|||||||
subjunctive المُضَارِع المَنْصُوب |
m |
ʾunāfara |
tunāfara |
yunāfara |
تُنَافَرَا
tunāfarā |
يُنَافَرَا
yunāfarā |
nunāfara |
tunāfarū |
yunāfarū |
|||
f |
tunāfarī |
tunāfara |
تُنَافَرَا
tunāfarā |
tunāfarna |
yunāfarna |
|||||||
jussive المُضَارِع المَجْزُوم |
m |
ʾunāfar |
tunāfar |
yunāfar |
تُنَافَرَا
tunāfarā |
يُنَافَرَا
yunāfarā |
nunāfar |
tunāfarū |
yunāfarū |
|||
f |
tunāfarī |
tunāfar |
تُنَافَرَا
tunāfarā |
tunāfarna |
yunāfarna |