Definify.com
Definition 2024
Helvetius
Helvetius
Latin
Adjective
Helvētius m (feminine Helvētia, neuter Helvētium); first/second declension
Inflection
First/second declension.
Number | Singular | Plural | |||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
nominative | Helvētius | Helvētia | Helvētium | Helvētiī | Helvētiae | Helvētia | |
genitive | Helvētiī | Helvētiae | Helvētiī | Helvētiōrum | Helvētiārum | Helvētiōrum | |
dative | Helvētiō | Helvētiō | Helvētiīs | ||||
accusative | Helvētium | Helvētiam | Helvētium | Helvētiōs | Helvētiās | Helvētia | |
ablative | Helvētiō | Helvētiā | Helvētiō | Helvētiīs | |||
vocative | Helvētie | Helvētia | Helvētium | Helvētiī | Helvētiae | Helvētia |
References
- Helvetius in Charlton T. Lewis & Charles Short, A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press, 1879.
- Stifter, David (2008). Old Celtic Languages p. 14
- Xavier Delamarre (Éditions Errance, 2003). Dictionnaire de la langue gauloise , pp. 162 and 168.