Definify.com
Definition 2024
Vicetinus
Vicetinus
Latin
Alternative forms
Noun
Vīcētīnus m (genitive Vīcētīnī); second declension
- (plural only, as Vīcētīnī, -ōrum, in Classical Latin) a Vicentine (an inhabitant of the modern Vicenza or the ancient Vicetia or Vicentia)
- (Can we find and add a quotation of Cicero to this entry?)
- (Can we find and add a quotation of Pliny the Younger to this entry?)
Declension
Second declension.
Case | Singular | Plural |
---|---|---|
nominative | Vīcētīnus | Vīcētīnī |
genitive | Vīcētīnī | Vīcētīnōrum |
dative | Vīcētīnō | Vīcētīnīs |
accusative | Vīcētīnum | Vīcētīnōs |
ablative | Vīcētīnō | Vīcētīnīs |
vocative | Vīcētīne | Vīcētīnī |
Descendants
References
- Vīcētīni in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
- Félix Gaffiot (1934), “Vīcētīni”, in Dictionnaire Illustré Latin-Français, Paris: Hachette, page 1,671/3.
Adjective
Vīcētīnus m (feminine Vīcētīna, neuter Vīcētīnum); first/second declension
- (post-classical) Vicentine (of or pertaining to the modern Vicenza or the ancient Vicetia or Vicentia)
Declension
First/second declension.
Number | Singular | Plural | |||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
nominative | Vīcētīnus | Vīcētīna | Vīcētīnum | Vīcētīnī | Vīcētīnae | Vīcētīna | |
genitive | Vīcētīnī | Vīcētīnae | Vīcētīnī | Vīcētīnōrum | Vīcētīnārum | Vīcētīnōrum | |
dative | Vīcētīnō | Vīcētīnō | Vīcētīnīs | ||||
accusative | Vīcētīnum | Vīcētīnam | Vīcētīnum | Vīcētīnōs | Vīcētīnās | Vīcētīna | |
ablative | Vīcētīnō | Vīcētīnā | Vīcētīnō | Vīcētīnīs | |||
vocative | Vīcētīne | Vīcētīna | Vīcētīnum | Vīcētīnī | Vīcētīnae | Vīcētīna |