Definify.com
Definition 2024
abalienaturus
abalienaturus
Latin
Participle
abaliēnātūrus m (feminine abaliēnātūra, neuter abaliēnātūrum); first/second declension
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | abaliēnātūrus | abaliēnātūra | abaliēnātūrum | abaliēnātūrī | abaliēnātūrae | abaliēnātūra | |
| genitive | abaliēnātūrī | abaliēnātūrae | abaliēnātūrī | abaliēnātūrōrum | abaliēnātūrārum | abaliēnātūrōrum | |
| dative | abaliēnātūrō | abaliēnātūrō | abaliēnātūrīs | ||||
| accusative | abaliēnātūrum | abaliēnātūram | abaliēnātūrum | abaliēnātūrōs | abaliēnātūrās | abaliēnātūra | |
| ablative | abaliēnātūrō | abaliēnātūrā | abaliēnātūrō | abaliēnātūrīs | |||
| vocative | abaliēnātūre | abaliēnātūra | abaliēnātūrum | abaliēnātūrī | abaliēnātūrae | abaliēnātūra | |