Definify.com
Definition 2024
aberraturus
aberraturus
Latin
Participle
aberrātūrus m (feminine aberrātūra, neuter aberrātūrum); first/second declension
- about to deviate
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | aberrātūrus | aberrātūra | aberrātūrum | aberrātūrī | aberrātūrae | aberrātūra | |
| genitive | aberrātūrī | aberrātūrae | aberrātūrī | aberrātūrōrum | aberrātūrārum | aberrātūrōrum | |
| dative | aberrātūrō | aberrātūrō | aberrātūrīs | ||||
| accusative | aberrātūrum | aberrātūram | aberrātūrum | aberrātūrōs | aberrātūrās | aberrātūra | |
| ablative | aberrātūrō | aberrātūrā | aberrātūrō | aberrātūrīs | |||
| vocative | aberrātūre | aberrātūra | aberrātūrum | aberrātūrī | aberrātūrae | aberrātūra | |