Definify.com
Definition 2024
aberratus
aberratus
Latin
Participle
aberrātus m (feminine aberrāta, neuter aberrātum); first/second declension
Inflection
First/second declension.
Number | Singular | Plural | |||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
nominative | aberrātus | aberrāta | aberrātum | aberrātī | aberrātae | aberrāta | |
genitive | aberrātī | aberrātae | aberrātī | aberrātōrum | aberrātārum | aberrātōrum | |
dative | aberrātō | aberrātō | aberrātīs | ||||
accusative | aberrātum | aberrātam | aberrātum | aberrātōs | aberrātās | aberrāta | |
ablative | aberrātō | aberrātā | aberrātō | aberrātīs | |||
vocative | aberrāte | aberrāta | aberrātum | aberrātī | aberrātae | aberrāta |