Definify.com
Definition 2024
abitens
abitens
Latin
Participle
ābītēns m, f, n (genitive ābītentis); third declension
Inflection
Third declension.
Number | Singular | Plural | |||
---|---|---|---|---|---|
Case / Gender | Masc./Fem. | Neuter | Masc./Fem. | Neuter | |
nominative | ābītēns | ābītentēs | ābītentia | ||
genitive | ābītentis | ābītentium | |||
dative | ābītentī | ābītentibus | |||
accusative | ābītentem | ābītēns | ābītentēs | ābītentia | |
ablative | ābītente, ābītentī1 | ābītentibus | |||
vocative | ābītēns | ābītentēs | ābītentia |
1When used purely as an adjective.