Definify.com
Definition 2024
abjudicaturus
abjudicaturus
Latin
Participle
abjūdicātūrus m (feminine abjūdicātūra, neuter abjūdicātūrum); first/second declension
- about to deprive
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | abjūdicātūrus | abjūdicātūra | abjūdicātūrum | abjūdicātūrī | abjūdicātūrae | abjūdicātūra | |
| genitive | abjūdicātūrī | abjūdicātūrae | abjūdicātūrī | abjūdicātūrōrum | abjūdicātūrārum | abjūdicātūrōrum | |
| dative | abjūdicātūrō | abjūdicātūrō | abjūdicātūrīs | ||||
| accusative | abjūdicātūrum | abjūdicātūram | abjūdicātūrum | abjūdicātūrōs | abjūdicātūrās | abjūdicātūra | |
| ablative | abjūdicātūrō | abjūdicātūrā | abjūdicātūrō | abjūdicātūrīs | |||
| vocative | abjūdicātūre | abjūdicātūra | abjūdicātūrum | abjūdicātūrī | abjūdicātūrae | abjūdicātūra | |