Definify.com
Definition 2024
ablaqueaturus
ablaqueaturus
Latin
Participle
ablaqueātūrus m (feminine ablaqueātūra, neuter ablaqueātūrum); first/second declension
- about to ablaqueate
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | ablaqueātūrus | ablaqueātūra | ablaqueātūrum | ablaqueātūrī | ablaqueātūrae | ablaqueātūra | |
| genitive | ablaqueātūrī | ablaqueātūrae | ablaqueātūrī | ablaqueātūrōrum | ablaqueātūrārum | ablaqueātūrōrum | |
| dative | ablaqueātūrō | ablaqueātūrō | ablaqueātūrīs | ||||
| accusative | ablaqueātūrum | ablaqueātūram | ablaqueātūrum | ablaqueātūrōs | ablaqueātūrās | ablaqueātūra | |
| ablative | ablaqueātūrō | ablaqueātūrā | ablaqueātūrō | ablaqueātūrīs | |||
| vocative | ablaqueātūre | ablaqueātūra | ablaqueātūrum | ablaqueātūrī | ablaqueātūrae | ablaqueātūra | |