Definify.com
Definition 2024
ablegaturus
ablegaturus
Latin
Participle
ablēgātūrus m (feminine ablēgātūra, neuter ablēgātūrum); first/second declension
- about to remove
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | ablēgātūrus | ablēgātūra | ablēgātūrum | ablēgātūrī | ablēgātūrae | ablēgātūra | |
| genitive | ablēgātūrī | ablēgātūrae | ablēgātūrī | ablēgātūrōrum | ablēgātūrārum | ablēgātūrōrum | |
| dative | ablēgātūrō | ablēgātūrō | ablēgātūrīs | ||||
| accusative | ablēgātūrum | ablēgātūram | ablēgātūrum | ablēgātūrōs | ablēgātūrās | ablēgātūra | |
| ablative | ablēgātūrō | ablēgātūrā | ablēgātūrō | ablēgātūrīs | |||
| vocative | ablēgātūre | ablēgātūra | ablēgātūrum | ablēgātūrī | ablēgātūrae | ablēgātūra | |